Aktualitātes / 2019

14.08.2019.

Izveidota reprezentācijas filma Chasing The Sun par Igates atbalstīto motokaskadieri Didzi Grunduli

“Chasing The Sun” jeb “No saullēkta līdz saulrietam” ir filmiņa, kas ilustrē Didža Grunduļa sportista karjeru. “Pirmkārt, būt gatavam lēkt uz moča un izlikt sevi visu no saullēkta līdz saulrietam. Otrkārt, nekad neapstāties un steigties pretī saulei – savai uzvarai, savam brīdim, savam mērķim,” stāsta sportists.

Video ir dinamisks, vietām palēnināts, tādējādi ļaujot skatītājam izbaudīt 30 Latvijas vietas no Kolkasraga līdz Ainažiem. Pavisam uzfilmēts ir vairāk nekā 50 skaistu dabas vietu, kurās veikti triki uz moča. Ceļā pavadītas divas dienas, veicot aptuveni 1000 km, strādājot līdz pat 35 darba stundām bez pārtraukuma, lai netiktu traucēta satiksme un notverti labākie video kadri.

 

 

22.07.2019.

Ar “Igates” atbalstu augustā norisināsies Latvijas zinātnieku ekspedīcija uz Svalbāru

Šī gada augustā Latvijas zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai līdz šim tālākajā vietā uz Ziemeļiem pētītu tās ledājus un pieledāja vidi, turpinot attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā. Šī būs jau sestā zinātnieku ekspedīcija uz Arktiku, bet pētījumi Svalbārā tiks veikti pirmoreiz. Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Islandē, Grenlandē un Antarktikā. Par ekspedīciju uz Antarktiku skatāma dokumentāla filma “Antarktīdas vilinājums” vietnē “Youtube”.

Ekspedīcijā dosies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņs un zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons.

Iepriekš gan Grenlandes, gan Antarktikas ekspedīcijas atbalstīja SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, un uzņēmums atsaucās arī gaidāmajai polārajai ekspedīcijai, finansiāli to atbalstot. Savā darbībā “Igate” ir īstenojusi vairākus struktūrfondu projektus, lai uzņēmuma darbība būtu saudzīgāka klimatam un videi. Saviem “zaļajiem projektiem” uzņēmums izmantoja pieejamo fondu finansējumu, savukārt, atbalstot polārās ekspedīcijas, “Igates” vadība saskatījusi iespēju arī paši ko dot.

“Ņemot vērā to, ka uzņēmuma darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, “Igate” ar lepnumu atbalsta savā ziņā “savējos”, par kādiem uzskata LU ģeologus. Mūs atkal un atkal priecē arī tas, ka Latvijas polārpētnieki dodas pretī jauniem izaicinājumiem, kas ir radniecīgi mūsu pieejai biznesā,” uzskata “Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā (Polija) polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas – Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.

60% no Svalbāras arhipelāga klāj ledāji, starp kuriem daudzus var dēvēt par pulsējošiem ledājiem. Pēc vairākus desmitus vai līdz pat 150 gadu perioda, šie ledāji uzvirzās dažu gadu garumā ar ātrumu, kurš var sasniegt vairākus desmitus metru dienā. Lai gan lielākā daļa ledāju atkāpjas klimata pārmaiņu ietekmē, pulsējošu ledāju uzvedība joprojām ir līdz galam neizskaidrots fenomens. Pielietojot tādas ģeofizikālās pētījumu metodes kā radiolokāciju un mikroseismiku, zinātnieki veiks mērījumus, lai noskaidrotu ledus biezumu, termālo struktūru un zemledāja/iekšledāja noteces tīkla attīstību. Ar bezpilota gaisa kuģu un ģeoradara palīdzību tiks izveidoti zemledāja un ledāja virsmas trīsdimensionāli modeļi, kas ļaus izprast gan ledāju dinamiku pagātnē, gan prognozēt nākotnes tendences.

Pieledāja teritorijā zinātnieki ievāks paraugus, lai analizētu plaša diapazona noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) klātbūtni. Iegūtie rezultāti ļaus raksturot tieši tādu NOP klātbūtni, kuriem raksturīga migrācija caur atmosfērā esošajiem aerosoliem, kā arī sniegs padziļinātu informāciju par ķīmisko „pirkstu nospiedumu”, kuru atstāj specifiska NOP grupas savienojumu klase – hlorētie parafīni.

Ekspedīcijas galvenais atbalstītājs – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”.

Pētījumi tiek veikti Kristapa Lamstera pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/118, kas tiek finansēts no specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ERAF projekta 1.1.1.2/16/I/001 un LU ĢZZF projekta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.

Par ekspedīciju uz Antarktiku skatāma dokumentāla filma “Antarktīdas vilinājums” vietnē “Youtube”:

 

 

14.06.2019.

Jelgavas brīvdabas koncertzāles “Mītava” jumts ir nodots ekspluatācijā un atklāts

Piektdien, 14.jūnijā, Jelgavā, Pasta salā tika atklāta radniecīgā uzņēmuma SIA “Igate Būve” būvētā brīvdabas koncertzāle “Mītava” saistībā ar jumta būvniecības procesa noslēgumu, kas agrāko estrādi, kur skatītāji sēdēja zem klajas debess, tagad padarījis par brīvdabas koncertzāli līdzīgi Dzintaru koncertzālei Jūrmalā.

Jumta konstrukcijās ir izmantotas lielizmēra liekti līmētas koksnes konstrukcijas, un tādos apmēros tas ir vienīgais šāda veida jumts Baltijā, un šādā risinājumā un izpildījumā – arī vienīgais pasaulē. Darbus veica piegādātāju apvienība IBK (SIA “Igate Būve” un SIA “Kvadrum”), kas tika izraudzīta iepirkuma procedūrā. Liekti līmēto koka konstrukciju izstrādātājs un ražotājs – SIA IKTK. Arhitekts – Vents Grietēns.

“Šīs unikālās būves tapšanas sākumos liela nozīme bijusi Latvijas Lauksaimniecības Universitātei un tās zinātniekiem, mācībspēkiem un arī daudziem absolventiem,” atklāšanā pauda jumta būvnieka SIA “Igate Būve” un koka būvkonstrukciju ražotāja SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atzīmēja Jelgavas pilsētas pašvaldības drosmi un uzdrīkstēšanos un pateicās visiem būvniecības procesā iesaistītajiem, tostarp uzņēmumu “Igate Būve” un IKTK strādniekiem un “Rodentia” būvkonstrukciju projektētājiem, no kuriem daudzi bija uzaicināti arī uz atklāšanas pasākumu. Tāpat pateicās partneriem un apakšuzņēmējiem – “Kvadrum”, “Sand Systems”, “Mitau Steel”, “Elektromontāžas serviss”, “MC Būve”, “Rothoblaas” un citiem.

Uzrunas teica arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, SIA “Meža un koksnes produktu attīstības institūts” (MeKA) direktors Andrejs Domkins, kurš ir arī IKTK vadībā, koncertzāles jumta konstrukcijas arhitekts Vents Grietēns, kā arī pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics.

Turpinot par īpašo, līdztekus modernām koka būves tehnoloģijām neparasts ir arī jumta pārseguma membrānas risinājums, ko ražoja, piegādāja un konsultēja Itālijas uzņēmums “Canobbio Textile Engineering”, kas veidojis jumtus daudzām starptautiski ievērojamām vietām, piemēram, leģendārā Turīnas futbola kluba “Juventus” stadionam.

Pārseguma izbūvei ir izvēlēta augstākās kvalitātes membrāna ar augstākiem stiprības, stiepes un plīšanas rādītājiem, nodrošinot seguma pašattīrošu virsmu, aizsardzību pret pelējumu, paaugstinātu ugunsreakcijas klasi un membrānas ražotāja noteikto materiāla 15 gadu garantiju.

Kopumā koka konstrukcijās ir aptuveni 530 kubikmetru koksnes. Šī jumta konstrukcija ir līdz šim lielākā šāda veida būve Baltijā, ņemot vērā, ka lielākais kopējais laidums ir ap 60 metru garš, kas ir arī jauns rekords Latvijas būvniecības vēsturē. Vienlaidu sijām atsevišķi ir 20 līdz 30 metru laidums – tas ir arhitektu, projektētāju, būvkonstrukciju ražotāja un būvnieka oriģināldarbs.

Jau nākamajā dienā koncertzāli ieskandina pirmais pasākums – režisora Intara Rešetina iestudējums “Skroderdienas “Silmačos””.

 

 

31.05.2019.

Latvijas autobraucēji par labāko atzīst “Igates” pārbūvēto autoceļu Rīga–Jaunmārupe

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) iepriekš aicināja autobraucējus nobalsot par labāko pērn atjaunoto autoceļa posmu, lai noteiktu būvnieku, kurš saņems “Autobraucēju Gada balvu 2019”, un šo balvu 31.maijā saņēma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” par pārbūvēto autoceļa Rīga–Jaunmārupe jeb P132 posmu.

Pavisam autobraucēju aptaujā līztekus daudziem citiem ceļiem Latvijā bija iekļauti divi objekti, kuros bija strādājusi “Igate”, tie bija – Autoceļa Rīga–Jaunmārupe (P132) posms no Rīgas robežas līdz Lielajai ielai Mārupē (1,80.-4,14. km) un autoceļa Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) posms no Tušķiem līdz tiltam pār Auci (0,0.-5,3. km). Un līdz 28.maijam LVC mājaslapā www.lvceli.lv ikviens autobraucējs varēja nobalsot par viņaprāt labāko pērn atjaunoto ceļa posmu vai tiltu. Gada balvas ceļu būvniecībā tiek piešķirtas reizi gadā piecās nominācijās – seguma atjaunošana, ceļa pārbūve, tiltu pārbūve vai būvniecība, balva par mūža ieguldījumu un autobraucēju balva.

“Protams, vienmēr pagodinājums ir jebkāda uzvara kvalitatīvas būvniecības skatēs un īpaši glaimo pozitīvs profesionāļu un ekspertu žūrijas vērtējums, taču uzskatu, ka šāda autobraucēju atzinība ir pati vērtīgākā balva, jo tas ir prasīgu ceļa lietotāju secinājums,” uzsvēra SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” tehniskais direktors Gusts Kaļiņins.

Pirms tam, 28.martā, arī skatē “Gada labākā būve Latvijā 2018” Inženierbūvju nominācijā žūrijas Atzinību izpelnījās SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība Igate” pērn veiktā Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga–Mārupe (Jaunmārupe) posma 1,80-4,14.km pārbūve.

Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga-Mārupe (Jaunmārupe) posma 1,80-4,14.km pārbūves pasūtītājs bija VAS “Latvijas Valsts ceļi”, projekta autori – SIA “Projekts 3” (Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Lāsma Dzintare). Galvenais būvuzņēmējs – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība Igate”, būvuzraugs – SIA “Ceļuprojekts”, projektētāji-konstruktori bija Mārtiņš Rozentāls, Rita Jevpolkina, Vladimirs Boločko, Igors Kučerjavijs, Aivars Urtāns, Einārs Pundurs. Iesaistītie apakšuzņēmēji – SIA “Ostas celtnieks”, SIA “EDS”, SIA “Ļ-KO”, SIA “M2”, SIA “Akacija.lv”, SIA “Remus Elektro”, SIA “MCB Būve”.

Autoceļa Rīga–Jaunmārupe (P132) posms no Rīgas robežas līdz Lielajai ielai Mārupē (1,80.-4,14. km). Foto: VAS “Latvijas Valsts ceļi”.

 

 

 

27.05.2019.

Tērvetē pavadītas dienas ar izglītošanos par mežu, tā ceļiem, kokiem un koka būvēm

24. un 25.maijā “Latvijas valsts mežu” dabas parkā Tērvetē norisinājās “Latvijas Meža dienas”, kas esot Baltijā lielākais meža izziņas pasākums. Abas dienas no plkst.10 līdz plkst.17 visu vecumu bērni un pieaugušie varēja ar savām rokām iepazīt vairāk nekā 80 meža izziņas pieturas – meža tapšanu no sēkliņas līdz gatavai koka mājai, kā arī piedalīties daudzveidīgās izglītojošās aktivitātes. Pasākumā pulcējās dažādas ar mežu un dabu saistītas organizācijas un uzņēmumi, starp tiem arī – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība Igate“, SIA “Igate Būve” un SIA IKTK.

“Latvijas Meža dienās” uzņēmēji iepazīstināja ar koka izstrādājumu priekšrocībām un plašajām izmantošanas iespējām, demonstrējot no koka radītus un funkcionālus priekšmetus – koka velosipēdus, dārza mēbeles, grīdas, durvis un pat koka mājas.

“Igates” saimes uzņēmumi arī iepazīstināja ar savām darbības jomām. SIA “Igate Būve” un SIA IKTK kopīgā stendā ar improvizētu līmētu masīvkoka detaļu “mežu” informēja par jaunākajām koka būvniecības tehnoloģijām, izmantojot lielizmēra liekti līmētas koka konstrukcijas un krusteniski līmēta koka (CLT) paneļus. Stendu bija iecienījuši dažāda vecuma bērni, jaunieši un pieaugušie, jo tajā bija iespēja spēlēt spēli “Jenga”, tikai šeit tā nebija galda spēle, bet gan tās palielināta versija ar iespēju krāmēt torni cilvēka augumā.

Savukārt SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” piedalījās “Latvijas valsts mežu” organizētos meža ceļa būvniecības paraugdemonstrējumos, īsu brīdi būvējot nelielu ceļa gabaliņu, bet pēcāk ļaujot bērniem kāpaļāt pa tehniku, lai to aplūkotu tuvāk.

Tāpat pasākumā tika demonstrēts vairāku uzņēmumu, tostarp arī “Igates” zīmola, atbalstītā ekspozīcija “Viedais koks”. 25.maijā, plkst.11 pie dabas parka gājēju tilta apmeklētāju acu priekšā burtiski atvērās moderno koka konstrukciju ekspozīcija “Viedais koks”. Melno dēļu fasāde automātiski sašķēlās četrās daļās, radot sirreālu skatu un atklājot četru tipu koka konstrukcijas, ko reāli pielietot koka māju būvniecībā.

Ekspozīcijas autori ir arhitekti Rūdis Rubenis un Ritvars Krastiņš, kuri savā darbā uzskatāmi demonstrē modernus koka būvniecības veidus. Projekta mērķis ir parādīt, ka omulīga, latviska koka māja var būt mūsdienīga, laikmetīga un vieda. Viens no projekta iedvesmotājiem bija Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta “MeKA” direktors Andrejs Domkins, kuru jaunie arhitekti aicināja atklāt mājas atvēršanos.

“Tradicionālo koka klētiņu ietērpām modernā dedzinātu dēļu fasādē bez logiem un durvīm, aprīkojām ar automātisku atvēršanas mehānismu uz sliedēm, kas mājas modeli sašķels četrās daļās. Modernajai ēkai atveroties, atklājas ērts pagalms ar skatu uz četru veidu koka konstrukcijām, ko reāli pielietot būvniecībā – koka karkass, frēzbaļķu guļbūve, savienotāju jeb konektoru kopnes, krustiski līmētas koksnes paneļi,” skaidroja viens no darba autoriem – Rūdis Rubenis.

“Koks ir vieglāks, ātrāk, ērtāk, klusāk un ekonomiskāk montējams, turklāt – ekoloģiskāks. Laikā, kad pasaulē saasinās vides jautājumi, koks piedāvā iespēju ievērojami samazināt resursu patēriņu ēku būvniecībā,” uzskata ekspozīcijas “Viedais koks” autori.

“Latvijas Meža dienas” organizē AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Tērvetes novada pašvaldību, Latvijas Meža īpašnieku biedrību, Latvijas Kokrūpniecības federāciju un biedrību “Zaļās mājas”. Pasākums bija bez maksas.

 

23.05.2019.

Dace Loca novērtēta par nozīmīgiem sasniegumiem Latvijā kā sieviete būvniece

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” Būvniecības departamenta vadītāja un projektu vadītāja Dace Loca 22.maijā konkursa-foruma “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2018” gala ceremonijā saņēmusi atzinību par nozīmīgiem sasniegumiem nominācijā “Sieviete būvniece”.

Kā informēja konkursa-foruma organizētāji, Dace bija pirmā dāma, kas pārstāvēja ceļu būves nozari.

Konkursā-forumā “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019” nominācijā “Gada sieviete būvniecībā” uzvarētājas titulu ieguva uzņēmuma “R.Evolution” būvniecības nodaļas vadītāja Natālija Lebedeva. Konkurss-forums “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā” Latvijā norisinājās trešo gadu pēc kārtas. Forumam tika pieteiktas 43 sievietes. Konkursu organizēja biedrība “Building Design and Construction Council” (BDCC) sadarbībā arī Rīgas domes Īpašuma departamentu.

Dace Loca sākusi strādāt SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” diezgan agri, un šā gada vasarā būs jau 10 gadu, kopš viņa ir “Igatē”, kur īstenojusi izaugsmi gan savā pieredzē un zināšanās, gan karjeras kāpumā dažādos amatos. Ilgus gadus viņa teicami darbojās kā projektu vadītāja, bet šā gada sākumā viņa tika iecelta par Būvniecības departamenta vadītāju.

Uzņēmuma kolēģi un vadība pieteica Daci forumam, jo uzskata, ka viņa ir valstiskā mērogā domājoša un strādājoša līdere ar pienesumu gan būvdarbos, gan to organizēšanā, kā arī nozares pārstāvju izglītošanā, daloties pieredzē.

Kvalitāte, precizitāte, termiņi – tie ir redzamākie “trīs vaļi” Daces darbā, kas vairojuši gan uzņēmuma reputācju, gan atsevišķos liela mēroga objektu gadījumos arī visas ceļu būves nozares reputāciju sabiedrības uztverē.

Vairāku gadu laikā daudzi Daces Locas īstenotie projekti vēlāk tikuši dažādos veidos apbalvoti, saņēmuši oficiālas pateicības un dažāda veida atzinību. Daces precizitāte izpaužas tā, ka viņa ir tāda projektu vadītāja, kas pamana “velnu detaļās” un ar apbrīnojamu precizitāti risina arī cita redzējumā sīkas detaļas.

Savukārt darbu pabeigšanas termiņi būvniecības praksē jau ir biežs klupšanas akmens daudziem, pret ko nereti ar izpratni attiecas arī pasūtītāji, taču tas nav par Daci. “Viņai padodas “izvilkt” pat bezcerīgas situācijas,” par Daci sarunvalodā secinājuši gan uzņēmuma vadībā, gan citos uzņēmumos un iestādēs.

Dace Loca “Igates” Būvniecības departamenta vadītājas amatā arī turpinās vadīt atsevišķus projektus. Piemēram, viņai bija jāpabeidz arī pērn iesāktā Valsts reģionālā autoceļa P98 Jelgava (Tušķi) – Tukums posma 0,00.km-5,30.km pārbūve, par kuru neformāli jau saņemtas daudzu profesionāļu uzslavas.

2017.gadā par izaicinājumu kļuva Rīgas ielu seguma atjaunošanas darbi Lenču ielā un Ganu ielā, kurās padomju laikā ticis noasfaltēts autentiskais senais bruģis un darbu turpināšanai kļuva nepieciešama sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (tagad – Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi), un Daces vadībā vēsturiskās Rīgas ieliņas tika atjaunotas ar kaltā bruģa segumu. 2016.gadā balvas Dace Loca saņēma par attiecīgi “Igates” daļas veikumu objektā, kurš tika rekonstruēts kopā ar SIA “Saldus ceļinieks” – Valsts galvenā autoceļa A9 Rīga(Skulte)-Liepāja posma 24,40-38,18km segas rekonstrukcija.

Tāpat vairāku gadu garumā Dace, varētu teikt, ir pārbūvējusi daļu Jelgavas, savā ziņā padarot skaistāku pilsētas seju. 2015.gadā, pateicoties Daces Locas darbam, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” saņēma 1.vietas balvu konkursā “Latvijas Būvniecības Gada Balva 2014” par Pastas salas infrastruktūras izbūvi Jelgavā, radot apjomīgu rekreācijas un izklaižu zonu pilsētā. Bet pirms tam Daces Locas vadībā Jelgavā tika rekonstruēta centrālā un galvenā Lielā iela.
Kopumā gan visvairāk Dacei uzticētajos projektos pasūtītājs bijis VAS “Latvijas Valsts ceļi”, un objekti tātad bijuši dažādi valsts nozīmes autoceļi. Kurš tad cits, ja ne Dace Loca, spēj ātri adaptēties strauji augošajās “Latvijas Vslsts ceļu” kvalitātes un precizitātes prasībās, tā attīstot arī “Igates” potenciālu un varēšanu.

Dace Loca regulāri iesaistījusies arī dažāda līmeņa kolēģu izglītošanā – gan darba gaitā, gan izglītojošos pasākumos, ir izaudzinājusi daudz palīgu un jaunu vadītāju, ir ēnota Latvijas skolēnu Ēnu dienā, uzņēmusi mācību un pieredzes apmaiņas ekskursijas. Tā, piemēram, 2017.gada rudenī biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” semināra “Stažēšanās Ceļu būves nozares uzņēmumos Latvijā” ietvaros “Igates” struktūrvienībās zināšanas aktualizēja pasniedzēju grupa no Saldus tehnikuma, Smiltenes tehnikuma un Daugavpils Būvniecības tehnikuma (no mācību programmas “Ceļu būvtehniķis”). Kad pasniedzēji apmeklēja Daces Locas vadīto seguma atjaunošanu Akadēmijas ielas posmā Jelgavā, viņa tos klātienē ne tikai iepazīstināja ar jaunām tehnoloģijām un materiāliem, kas ieviesti ceļu būvē, bet, pēc pašas iniciatīvas, noorganizēja pasniedzējiem arī informatīvu lekciju par arheoloģisko uzraudzību, ar kādu pati bija saskārusies objektos, lai tālāk nodotu zināšanas, kā ceļu būvnieki attiecīgas nepieciešamības gadījumos var efektīvāk sadarboties ar arheologiem, lai mazāk kavētos būvdarbi. Pēc tam šo tehnikumu pasniedzēji, būdami iedvesmoti, paši organizējuši mācību ekskursijas saviem audzēkņiem.

 

 

29.03.2019.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” laureātos – divi preču zīmes Igate veikumi

Konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2018” tika apbalvoti divi preču zīmes Igate veikumi – starp skates finālistiem Inženierbūvju nominācijā žūrijas Atzinību izpelnījās SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība Igate” pērn veiktā Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga–Mārupe (Jaunmārupe) posma 1,80-4,14.km pārbūve, bet Koka būvju nominācijā augstāko 1.vietu ieguva SIA “Igate būve” izbūvētā Pasta salas slidotavas koka nojume Jelgavā.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2018” apbalvošanas ceremonija notika ceturtdien, 28.martā, Rīgā. Skates otrajai kārtai šogad kopā tika izvirzīti 79 objekti, bet uz 3.kārtu žūrija izvirzīja 44 būves.

Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga-Mārupe (Jaunmārupe) posma 1,80-4,14.km pārbūves pasūtītājs bija VAS “Latvijas Valsts ceļi”, projekta autori – SIA “Projekts 3” (Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Lāsma Dzintare). Galvenais būvuzņēmējs – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība Igate“, būvuzraugs – SIA “Ceļuprojekts”, projektētāji-konstruktori bija Mārtiņš Rozentāls, Rita Jevpolkina, Vladimirs Boločko, Igors Kučerjavijs, Aivars Urtāns, Einārs Pundurs. Iesaistītie apakšuzņēmēji – SIA “Ostas celtnieks”, SIA “EDS”, SIA “Ļ-KO”, SIA “M2”, SIA “Akacija.lv”, SIA “Remus Elektro”, SIA “MCB Būve”.

Pasta salas slidotavas jumta pasūtītāju ceremonijā pārstāvēja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, bet būvniekus ar projektētājiem – SIA “Igate būve” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Saņemot balvu, Peilāns pauda prieku, ka profesionāļu žūrija ir novērtējusi tādas koka objektu būvniecības metodes, kuras Latvijā ir jaunas un vēl tiek ieviestas, kaut arī likumdošana šajā ziņā Latvijā ir atpalikusi salīdzinot ar citām valstīm.

“Par uzdrīkstēšanos prasīt pielietot jaunas un inovatīvas tehnoloģijas pelnījis uzslavu arī pasūtītājs – Jelgavas pilsētas pašvaldība, no kuras īpašu atzinību pelnījusi Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Varam ne tikai piesolīt, bet jau brīdināt, ka tuvākajā nākotnē būs gatavi vēl varenāki un vēl vairāk objektu, kuros izmantotas lielizmēra liekti līmētas koka konstrukcijas vai krusteniski līmētie koka paneļi jeb CLT paneļi,” pavēstīja Peilāns.

Viņš arī pateicas visiem darbos iesaistītajiem – gan projektētājiem, gan būvniekiem un viņu sadarbības partneriem.

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins secina: “Slidotavas jumtā koks turpina savu kopdzīvi ar cilvēkiem, arī te tas dod patvērumu gan no lietus, gan saules. Bet, ja vērtējam tikai tehniski, tad salīdzinot ar piemēram, metālu, uz koka neveidojas kondensāts, tā pilēšana uz ledus ir tik pat nevēlama kā lietus. Turklāt koka konstrukciju apjomi rada siltuma sajūtu ne tikai pieskaroties tām, bet arī vienkārši slidojot zem šī jumta. To ir grūti parādīt projektā uz papīra, tādēļ ir labi ka Jelgavā ir publiski pieejama vieta, kur var redzēt, ka koks ir pats labākais risinājums šādu “aukstu” vietu apjumšanai.”

Savukārt marta sākumā Pasta salas slidotavas koka nojume Jelgavā saņēma 1.vietas balvu arī “Latvijas Būvniecības Gada balvas 2018” nominācijā “Koka būve”.

Pasta salas slidotavas jumts Jelgavā tika nodots ekspluatācijā 2018.gada vasarā. Šis jumts īpašs ar to, ka tā būvniecībā tiek izmantotas liekti līmētās koksnes konstrukcijas, savukārt tērauda elementi paredzēti vien savienojuma vietās un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Kopējais liekti līmētās koksnes apjoms objektā ir 112 kubikmetri, bet tērauda detaļu apjoms – 11,33 tonnas.

Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta izbūvei Pasta salā Jelgavā pasūtītājs bija Jelgavas pilsētas pašvaldība. Projektu izstrādājuši “Rodentia” un arhitekte Ineta Buka. Būvnieks – apvienība IBK, kurā apvienojušās SIA “Igate būve” un SIA “Kvadrum”. Koka būvkonsrukcijas izgatavotas SIA “IKTK”. Būvuzraudzību īstenoja Mārtiņš Bīriņš, “Jurēvičs un partneri”.

Fotogrāfijas – no SIA “Igate būve” arhīva un no VAS “Latvijas Valsts ceļi” arhīva.

 

 

26.03.2018.

Saldus tehnikuma audzēkņi “Igates” bruģa ražotnē Vilces pagastā

2019.gada 26.martā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” bruģa ražotni Jelgavas novada Vilces pagasta “Dimantos” apmeklēja Saldus tehnikuma ceļu būvtehniķa profesiju apgūstošie audzēkņi ar pasniedzējiem, kas bija devušies mācību ekskursijā. Jaunieši iepazinās ar bruģa ražošanas procesu, tehnoloģijām, izaicinājumiem ražošanas gaitā, kā arī ar dažādiem bruģa veidiem un to izstrādi.
Saldus tehnikuma audzēkņu un skolotāju grupu ar ražotni iepazīstināja “Igates” būvniecības tehnologs Ulvis Rudzišs.

 

 

08.03.2019.

Pasta salas slidotavas koka nojume Jelgavā uzvar konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018”

Konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2018”, kurā šogad saņemti 143 pieteikumi, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” partneres – SIA “Igate būve” – izbūvētā Pasta salas slidotavas koka nojume Jelgavā saņēmusi 1.vietas balvu nominācijā “Koka būve”.

Apbalvošanas ceremonija notika ceturtdien, 7.martā, Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Balva tika pasniegta objekta pasūtītājam, ko pārstāvēja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, un būvniekiem ar projektētājiem – SIA “Igate būve” valdes priekšsēdētājam Mārim Peilānam, SIA “Rodentia” vadītājam Jānim Kuļikovskim, arhitektei Inetai Bukai un būvuzraugam Mārtiņam Bīriņam.

Nominācijā “Koka būve” 2.vietas balvu saņēma projekts “Nacka” Zviedrijā, bet 3.vietā – ēkas “Pastnieki” un palīgēkas pārbūve, teritorijas labiekārtošana Kolkas pagastā.

“Esam gandarīti, ka šā konkursa profesionāļu žūrija ir novērtējusi koka objektu būvniecības metodes, kuras Latvijā ir jaunas un vēl tiek ieviestas, kaut arī likumdošana šajā ziņā Latvijā ir atpalikusi salīdzinot ar citām valstīm, jo, piemēram, normatīvos nav atrunāta kārtība būvēm, kādas jau tiek būvētas citās Eiropas valstīs,” pauda SIA “Igate būve” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

“Gadu iepriekš bija paveikts viens no pirmajiem centieniem – Krimūnu brīvdabas estrāde, kura šai konkursā ierindojās 2.vietā. Šogad tas jau ir lielāks un vērienīgāks objekts. Varam ne tikai piesolīt, bet jau brīdināt, ka tuvākajā nākotnē būs gatavi vēl varenāki un vēl vairāk objektu, kuros izmantotas lielizmēra liekti līmētas koka konstrukcijas vai krusteniski līmētie koka paneļi jeb CLT paneļi,” pavēstīja Peilāns.

Viņš arī pauda atzinību pasūtītājam par drosmi uzdrīkstēties pieļaut inovatīvus un Latvijā nebijušus tehniskos risinājumus, īpaši paslavējot Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāju Gunitu Osīti.

Viņš arī pateicas gan SIA “Igate būve”, gan sadarbības partneru – SIA “IKTK” un SIA “Rodentia” – darbiniekiem par ieguldīto darbu, laiku, pacietību un zināšanām risinājumos.

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins secina: “Slidotavas jumtā koks turpina savu kopdzīvi ar cilvēkiem, arī te tas dod patvērumu gan no lietus, gan saules. Bet, ja vērtējam tikai tehniski, tad salīdzinot ar piemēram, metālu, uz koka neveidojas kondensāts, tā pilēšana uz ledus ir tik pat nevēlama kā lietus. Turklāt koka konstrukciju apjomi rada siltuma sajūtu ne tikai pieskaroties tām, bet arī vienkārši slidojot zem šī jumta. To ir grūti parādīt projektā uz papīra, tādēļ ir labi ka Jelgavā ir publiski pieejama vieta, kur var redzēt, ka koks ir pats labākais risinājums šādu “aukstu” vietu apjumšanai.”

Pasta salas slidotavas jumts Jelgavā tika nodots ekspluatācijā 2018.gada vasarā. Šis jumts īpašs ar to, ka tā būvniecībā tiek izmantotas liekti līmētās koksnes konstrukcijas, savukārt tērauda elementi paredzēti vien savienojuma vietās un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Kopējais liekti līmētās koksnes apjoms objektā ir 112 kubikmetri, bet tērauda detaļu apjoms – 11,33 tonnas.

Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta izbūvei Pasta salā Jelgavā pasūtītājs bija Jelgavas pilsētas pašvaldība. Projektu izstrādājuši “Rodentia” un arhitekte Ineta Buka. Būvnieks – “Igate Būve”. Būvuzraudzību īstenoja Mārtiņš Bīriņš, “Jurēvičs un partneri”.

 

 

13.02.2019.

Dažādus ceļus mērojušo ēnotāju izvēles “Igatē” ir daudzveidīgas;
ierodas arī no Talsiem

2019.gada 13.februārī skolēnu Ēnu dienas pasākumā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” šoreiz četri jaunieši bija izvēlējušies ēnot trīs dažādus amatus.

Divi ēnotāji varētu tikt uzskatīti par vietējiem – no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas un Ozolnieku vidusskolas, viens jaunietis bija atbraucis no Rīgas, kur mācās Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, bet vēl viens ēnotājs bija mērojis visai tālu ceļu – no Talsiem (mācās Talsu Valsts ģimnāzijā).

Jaunieši ēnoja projektu un būvdarbu vadītāju, ar būvniecības kvalitātes kontroli saistītas sertificētas laboratorijas vadītāju un ģeodēzistu.

Kaut arī Ēnu diena notiek ziemas periodā, kad lielākajai daļai būvdarbu uz ceļiem un ielām ir tehnoloģiskais pārtraukums, jaunieši iepazinās ar zemes darbiem, savukārt laboratorijas un ģeodēzista darba iepazīšanai laikapstākļi netraucē.

Uzņēmuma darbinieki bija patīkami pārsteigti par jauniešu zinātkāri un interesi par dažādām profesijām un amatiem ceļu būvniecības uzņēmumā.

 

 

18.01.2019.

“Igate” saņem aizsardzības ministra pateicību par zemessargu atbalstīšanu

2018.gada 17.janvārī aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu, biedrību, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem –, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā.

Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Zemessardzes bataljonu pārstāvji un Latvijas darba devēji, kas atbalstījuši Zemessardzi.

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” saņēma aizsardzības ministra Pateicību par sadarbību un atbalstu Zemessardzes spēju stiprināšanā un pilnveidošanā.

“Vienkopus esam pulcējuši uzņēmējus, pašvaldības, mācību iestādes, kā arī biedrības, kurām vēlamies teikt vislielāko paldies par atbalstu Zemessardzei un sniegto ieguldījumu valsts drošībā. Ceru, ka sabiedrībā vairosies izpratne par iespējām, kā mēs kopīgi varam stiprinām Latvijas drošību – arī šādi – atbalstot zemessargus un viņu aktīvo apmācību procesu!” savā uzrunā uzsvēra Bergmanis.

Latvijas uzņēmumi un iestādes apbalvošanai izvēlētas, izvērtējot zemessargu sniegtās atbildes aptaujas anketās, kā arī Zemessardzes bataljonu komandieru ieteikumus.

 

07.01.2019.

“Igates” apstrīdētā Loka maģistrāles konkursa lēmumu martā izvērtēs Administratīvā tiesa

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams šā gada 21.martā mutvārdu sēdē skatīs piegādātāju apvienības “Igate KT” (kas sastāv no SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un AS “Kauno tiltai”) prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un Jelgavas pilsētas domi saistībā ar Loka maģistrāles rekonstrukcijas konkursu, kurā prasītājs lūdz tiesu atzīt par prettiesisku IUB 2018.gada 16.jūlija lēmumu par lietvedības izbeigšanu.

Savā iesniegumā IUB “Igate KT” apstrīdēja personu apvienības “RERE vide – Hidrostatyba” un tās nominētā atbildīgā būvdarbu vadītāja kvalifikācijas atbilstību iepirkuma prasībām, kā arī norādīja uz personu apvienības “RERE vide – Hidrostatyba” piedāvājumā iesniegto nepatieso informāciju, ko pats IUB jau iepriekš bija konstatējis norādot, ka “UAB “Hidrostatyba” samaksātais valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma apmērs ir par 437 529 euro mazāks nekā UAB “Hidrostatyba” tehniskā piedāvājuma pielikuma formā (pašdeklarācijā) norādītais.

“Igate KT” bija iesniegusi sūdzību IUB par Jelgavas pilsētas domes iepirkumu komisijas lēmumu ar kuru tiesības veikt Loka maģistrāles rekonstrukcijas darbus ieguva personu apvienība “RERE vide – Hidrostatyba”. 2018.gada 16.jūlijā “Igate KT” iesniedza IUB papildinājumus uz turpat vai simtu piecdesmit lapām uzrādot iegūtos dokumentus, no kuriem viennozīmīgi bija redzams, ka gan nominētais UAB “Hidrostatyba” būvdarbu vadītājs, gan iepriekš uzņēmuma veikto darbu apjoms neatbilst konkursa nolikuma prasībām. Tomēr jau tajā pašā dienā IUB pieņēma lēmumu izbeigt iesnieguma lietvedību.

Rekonstrukcijas darbi Jelgavā, Loka maģistrālē, līdz šim ir notikuši vien atsevišķos nelielos būvobjekta posmos. Līgumu par darbu veikšanu Jelgavas pilsētas dome un personu apvienība “RERE vide – Hidrostatyba” parakstīja 2018.gada 17.jūlijā.

“Būvobjektā redzētais strādājošās tehnikas un cilvēku daudzums liek apšaubīt būvdarbu pabeigšanu līgumā noteiktajos termiņos,” pauž “Igate KT” pārstāvis Jānis Stundiņš. “Nepietiekoša personāla un tehnikas piesaiste, darbu veikšanas organizācijas nepilnības patlaban jau redzamāk iezīmē “Igate KT” konstatēto, bet nedz Jelgavas pilsētas domes, nedz IUB ņemto vērā, ka iepirkumā izraudzītā uzvarētāja vai tā piesaistītā atbildīgā būvdarbu vadītāja iepriekšējā pieredze nav atbilstoša iepirkumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, tostarp veicot darbus tādā objektā kāds ir Jelgavā, Loka maģistrālē.”

Tāpat “Igate KT” pauž neizpratni, kā pašvaldība pielaida pie darbu veikšanas uzņēmumu, kurš, pretendējot uz tiesībām iegūt līguma slēgšanas tiesības, savā piedāvājumā (pašdeklarācijā) uzrādīja 437 529 euro lielāku nodokļu nomaksu nekā patiesībā bija nomaksājis valstij.

Kādas vēl nepilnības tiks konstatētas šī projekta īstenošanas gaitā, to rādīs tikai laiks.

 

Šī saite – uz 2018.gada aktualitātēm