Aktualitātes / 2018

08.11.2018.

Tērvetes novadā atklāts jaunais sporta laukums pie Augstkalnes vidusskolas

Ceturtdien, 8.novembrī, piedaloties Tērvetes novada domes priekšsēdētājai Dacei Reinikai, novada pašvaldības, tās sporta, izglītības un skolas vadībai, skolēniem, kā arī būvnieka – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” – pārstāvjiem, Tērvetes novadā, pie Augstkalnes vidusskolas tika atklāts jaunais sporta laukums ar modernu gumijotu segumu un aprīkojumu basketbola un handbola spēlēm.

Sporta laukuma izbūvē SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” sadarbības partnere bija SIA “Arena Sports”, kas ir viens no valstī pieredzējušākajiem uzņēmumiem sporta laukumu segumu jomā un piedalījās arī Latvijas Futbola federācijas organizētajā mākslīgā seguma ieklāšanā jaunajā FK “Jelgava” stadionā Jelgavā.

Pie Augstkalnes vidusskolas internāta ēkas ir izbūvēts iežogots basketbola un handbola laukums ar gumijotu segumu. Sporta laukums būs pieejams gan vidusskolas skolēniem, gan novada iedzīvotājiem. Projekts tika finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tērvetes novada pašvaldības iepirkumā “Basketbola laukuma un gājēju celiņa izbūve pie Augstkalnes vidusskolas” uzņēmums “Igate” tika izraudzīts par darbu veicēju ar 84 217,62 eiro līgumcenu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

 

 

19.10.2018.

Zaļeniekos atklāj asfaltēto posmu “Ķemeru–Zanderu” ceļam

Noslēdzoties darbiem ceļu rekonstrukcijai Zaļenieku pagastā, 18.oktobrī Jelgavas novada pašvaldības vadība kopā ar būvdarbu veicēju – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” un uzraugošo institūciju – tostarp Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) – pārstāvjiem svinīgi atklāja ceļa posmu, kas īstenots trīspusēji – gan ar divu veidu finanšu avotu piesaisti, gan ar pašvaldības budžeta līdzekļu ieguldījumu. Rezultātā 8 km garumā asfaltētais posms “Ķemeru – Zanderu” ceļam un izbraucama kā vienota, asfaltēta šoseja.

Asfaltēšana pašvaldības ceļā aizsākās jau pērn, kad, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, noasfaltēja pirmos divus kilometrus no 5,54. līdz 7,54.kilometram. Šogad, realizējot vēl vienu projektu, pašvaldība noasfaltēja posmu no 3,46. līdz 5,46.kilometram. Kopumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem noasfaltēti četri kilometri. Vēloties sakārtot arī ceļa vidus daļu, kas ir 3,46 km gara, pašvaldība “Ķemeru-Zanderu” ceļu pērn pieteica vēl vienā projektu konkursā – Lauku atbalsta dienesta programmā ar nosaukumu “Jelgavas novada lauku ceļu infrastruktūras pārbūve”. Ar projekta starpniecību “Ķemeru-Zanderu” ceļa posmam no 0,00. līdz 3,46.kilometram veica grants seguma atjaunošanu. Savukārt asfaltēšanas darbus nograntētajam posmam Jelgavas novada pašvaldība veica par saviem budžeta līdzekļiem, lai viss ceļš – 7,46 kilometru garumā būtu asfaltēts.

“Projektu atbalstītie asfaltētie ceļa posmi bija katrs savā ceļa galā. Strikto projekta kritēriju dēļ nebija iespējams asfaltēšanu veikt secīgi vienu pēc otras, lai veidotos rekonstruēts, vienots ceļa posms. Tikai, pateicoties uzņēmīgam pašvaldības speciālistu darbam, rūpīgs plānošanas darbs paveikts, lai šodien mēs stāvētu uz vienoti sakārtota ceļa. Pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem gan projektu līdzfinansējuma daļā, gan asfaltēšanā kopumā ieguldījusi 1 063 059 EUR ” skaidro izpilddirektore Līga Lonerte.

“Ķemeru-Zanderu” ceļa posmā ir vairāki uzņēmumi – gan ZS “Vilciņi-1”, gan SIA “AGTech”, SIA “Bula”, SIA “Ķiploks”, gan ZS “Jaunzemji” un citi.

Ceļu rekonstrukcijas ietvaros pilnā mērā atjaunotas ceļa segumu konstrukcijas, iztīrīti vai no jauna izbūvēti sāngrāvji, veikta ceļa malu apaugumu noņemšana, nomainītas nolietojušās caurtekas. Piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļus, veikts finansiāli dārgākais process, kas kopumā izmaksāja ap vienu miljonu euro. Asfalta ieklāšana, ko pašvaldība nodrošināja no saviem budžeta līdzekļiem, izmaksāja 271 729,76 EUR.

Projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Jelgavas novadā 2.kārta – Zaļenieku pagasts “Ķemeri – Zanderi Nr.11” pārbūve no 3,46. līdz 5,46.kilometram, Nr.3.3.1.0/16/I/032, kopējās izmaksas sastādīja 822 322 EUR, no kurām ERAF līdzfinansējuma daļa ir 526 078, bet Jelgavas novada pašvaldības finansējums – 296 244 EUR.

Savukārt projekta “Jelgavas novada lauku ceļu infrastruktūras pārbūve”, Nr.17-06-A00702-000125, Zaļenieku pagasts “Ķemeri – Zanderi Nr.11” pārbūve 0,00-3,46.km, kopējās izmaksas ir 1 341 985 EUR, ELFLA līdzfinansējuma daļa sastādīja 846 900 EUR, bet Jelgavas novada pašvaldības ieguldījums – 495 085 EUR.

Gan asfaltēšanas, gan grants darbus “Ķemeru-Zanderu” ceļam veica SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.

 

 

17.09.2018.

Atklāta “Igates” būvētā futbola kluba “Jelgava” treniņbāze

Svētdien, 16.septembrī ar futbola kluba “Jelgava” karoga pacelšanu mastā un sporta svētkiem gan maziem, gan lieliem futbola cienītājiem oficiāli tika atklāta futbola kluba “Jelgava” treniņbāze – stadions, kas ir vienīgais tāda veida objekts, kuru pēdējo 20 gadu laikā par saviem līdzekļiem, piesaistot atbalstītājus un sponsorus, ir uzbūvējis kāds Latvijas futbola klubs.

Foto: Ivars Veiliņš

No rokas rokā mazie futbolisti kluba karogu nodeva FK “Jelgava” prezidentam Mārim Peilānam un FK “Jelgava” Virslīgas komandas galvenajam trenerim Marianam Paharam, un ar tā uzvilkšanu mastā tika dots starta signāls tālākai futbola attīstībai Jelgavā. Vairāk kā 2,7 hektārus lielajā treniņbāzē, kuras būvniecība izmaksājusi vairāk kā miljons eiro, ir divi FIFA un UEFA prasībām atbilstoši futbola laukumi, – viens ar mākslīgo segumu, otrs – dabīgās zāles, kā arī visa nepieciešamā infrastruktūra, sākot no skatītāju tribīnēm, kas vienlaikus spēj uzņemt līdz pat 500 līdzjutējus, līdz ērtām ģērbtuvēm. Nākotnē treniņbāzi plānots paplašināt, uzbūvējot laukumus arī citiem sporta veidiem, piemēram, pludmales volejbolam, un šobrīd tiek gaidīta pozitīva atbilde no Jelgavas pilsētas domes par jau izbūvētajam objektam blakus esošā zemes gabala nomu.

Šodien esmu uzvilcis īpašu krekliņu – “Euro 2004” čempionāta suvenīru, kas man atgādina par divām lietām – pirmkārt, to, ka arī Latvija var, jo toreiz mūsu izlase ar savu pārspēku apkaunoja Vāciju, otrkārt, to, ka tobrīd Vācija izlēma būvēt jaunus futbola laukumus un šim sporta veidam piesaistīt jauniešus, kam sekoja rezultātu uzlabošanās, un 2014.gadā Vācija kļuva par pasaules čempioni futbolā. Līdzīgi ir ar FK “Jelgava”. Virslīgas komandai šogad izpaliek tādi panākumi, kādi bijuši agrāk, taču arī mērķi šogad mums nebija pārāk ambiciozi, jo spēkus un līdzekļus veltījām savu pamatu stiprināšanā un bāzes attīstīšanai. Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi būvēt tā saucamo “piramīdu”, sākot ar bērnu iesaistīšanu futbolā līdz Virslīgai,” atklāšanas pasākumā uzsvēra FK “Jelgava” prezidents Māris Peilāns, kura vadītais uzņēmums SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ir lielākais finansiālais atbalstītājs treniņbāzes projekta īstenošanā.

Svinīgajā brīdī uzslavas izskanēja no Latvijas Futbola federācijas prezidenta Kaspara Gorkša. “Šie nav tikai futbola kluba vai Jelgavas, bet visas Latvijas futbola svētki. Vērojot, kā ar lielu entuziasmu futbola klubs “Jelgava” ir attīstījies, līdz tapusi šī treniņbāze, varu tikai uzsvērt – tas ir lielisks piemērs pārējiem Latvijas futbola klubiem,” tā Gorkšs, vēlot, lai futbols nevis šķeļ, bet vieno.

Lielos un mazos futbola draugus ar bāzes atklāšanu sveica arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, pozitīvi novērtējot jaunuzcelto objektu un vēlot tālāku attīstību.

Pēc svinīgās atklāšanas dažāda vecuma futbolisti piedalījās stafetēs, tika sveikti Jaunatnes futbola akadēmijas pirmklasnieki un stafešu uzvarētāji, kā arī notika interesanta futbola spēle “100 pret 11”, kurā 100 FK “Jelgava” Jaunatnes futbola akadēmijas audzēkņi spēlēja pret 11 FK “Jelgava” Virslīgas komandas futbolistiem. Šoreiz mazie ar skaitlisko pārākumu spēja pieveikt Virslīgas spēlētājus, un svinēja uzvaru ar rezultātu – 3:2.

Jaunajā stadionā iemaņas attīstīt varēs ne tikai Virslīgas spēlētāji, bet arī dublieri un jaunie futbolisti, kuru skaits šobrīd jau mērāms vairākos simtos. “Tuvāko mēnešu laikā tiks akreditēta jauna specializēta futbola skola, un Kārklu ielas treniņinbāze noteikti palīdzēs attīstīt tās audzēkņu iemaņas, palīdzot jaunās futbolistu maiņas izaudzināšanā,” piebilst FK “Jelgava” valdes loceklis Aigars Rublis.

Futbola kubam “Jelgava” nekādu uzkrājumu nebija, un tas joprojām nav norēķinājies ar visiem darbu veicējiem, taču tas ir laika jautājums, tāpēc jāpateicas gan ģenerālsponsoram – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kura gan sponsorēja šo projektu, gan ar savu darbu zināmā mērā kreditēja to. Tāpat paldies Latvijas Futbola federācijai, arī Saeimai un konkrēti partijas “Vienotība” frakcijai par valsts piešķirto finansējumu tieši šim projektam, un ļoti daudziem citiem atbalstītājiem – gan uzņēmumiem, kas palīdzējuši naudā vai “graudā”, gan privātpersonām,” Māris Peilāns uzteic visus, kuri palīdzējuši, lai Jelgava kļūtu par futbola attīstības centru.

Svētdienas pievakarē uz jaunās treniņbāzes mākslīga seguma laukuma tika aizvadīta Virslīgas dublieru čempionātu spēle, kurā, “Jelgava 2” cīnoties pret “Valmiera 2”, laukuma saimnieci plūca uzvaras laurus ar rezultātu 4:2.

 

 

26.07.2018.

Aucē atklāta rekonstruētā Miera iela

Ceturtdien, 26.jūlijā, Aucē, piedaloties Satiksmes ministram Uldim Augulim, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājam Gintam Kaminskim, Auces novada domes priekšsēdētājai Vijai Keršus un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes loceklim Madaram Radželim, svinīgi tika atklāta pārbūvētā Miera iela.

Rekonstruētās Miera ielas atklāšanā Aucē piedalījās arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības pārstāvji, citi uzņēmuma “Igate” darbinieki, pašvaldības pārstāvji, bet vietējie mazie bērni organizētā braucienā iemēģināja ielu ar velosipēdiem. Tāpat par pārbūvēto ielu priecājās arī daudzi sanākušie aucenieki.

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” vadītājs pauda gandarījumu, ka tieši pirms XXIII Auces novada svētkiem un Gunāra Ordelovska XXIII starptautiskā pūtēju orķestru festivāla visi būvdarbi un labiekārtošanas darbi Miera ielā ir pabeigti un iela ir nodota ekspluatācijā. Tāpat līdz svētkiem apjomīgākie darbi beigušies arī citos “Igates” objektos Aucē – Tehnikas ielas atjaunošanā un gājēju ceļa izbūvē Vecauces muižas ainavu parkā, kurus gan vēl tikai nodos ekspluatācijā tuvākajā nākotnē.

Radželis arī pateicās visām iesaistītajām pusēm par efektīvu un produktīvu sadarbību, risinot arī dažādus izaicinājumus, kādi bijuši projekta īstenošanas gaitā. “Igates” vadītājs uzskata, ka saistībā ar vides sakārtošanu aucenieki var lepoties ar savu pašvaldību, kura ne tikai prasmīgi īsteno šādus projektus ar papildu finansējuma piesaisti, bet panāk, ka mobilizējas arī vietējie un ka dome jūlijā piešķīra finansējumu deviņiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu un iekšpagalmu labiekārtošanas projektiem.

Auces novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus atzina: “Nevar noliegt, ka esmu ļoti gandarīta, jo šis ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem, kas īstenots Aucē. Kā zinām, ne tikai pie mums, bet visā pasaulē ekonomiskā attīstība sākas ar infrastruktūras sakārtošanu, es ļoti ceru, ka šis zīmīgais projekts Latvijas simtgades gadā nākotnē varētu kļūt par atspēriena soli augšup ekonomiskajai attīstībai pilsētā un novadā kopumā. Paldies visiem, kuri ieguldīja darbu, enerģiju un laiku, lai šis projekts varētu tikt īstenots!”

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzinīgi novērtēja paveikto darbu un uzsvēra: “Man ir patiess prieks, ka Auce tagad var lepoties ar atjaunotu Miera ielu, kas ir tik svarīga un stratēģiski nozīmīga pilsētas iedzīvotājiem un arī tās viesiem, kas turpmāk varēs droši un ērti pārvietoties. Protams, sakārtota vide un laba infrastruktūra ir nozīmīgs pamats katras pilsētas attīstībā, tāpēc kopumā autoceļu tīkla sakārtošana ir mana kā ministra prioritāte, jo zinu, ka tas sniedz iespējas, īpaši uzņēmējdarbības sekmēšanai un īpaši lauku novados. Mēs vēlamies, lai cilvēki dzīvo un strādā visā Latvijā, lai sekmē uzņēmējdarbību, rada darba vietas un kopumā veicina tieši novadu izaugsmi. Tāpēc no sirds novēlu, lai atjaunotais ceļš labi un ilgi kalpo, atvedot pilsētai un tās iedzīvotājiem jaunas iespējas.”

Īstenojot šo projektu ir veikta ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas, lietus ūdens kanalizācijas, siltumapgādes, elektroapgādes un elektronisko sakaru tīklu pārbūve, kā arī tika veikta gājēju ietvju pārbūve un ielas brauktuves atjaunošana Miera ielā ~680 m garumā un Bēnes iela ~100 m garumā, tādejādi uzlabojot vidi uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī tik nodrošinot sakārtotu vidi vietējiem iedzīvotājiem, apkopojusi Auces novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Šēfere-Šteinberga.

Būvdarbus veica iepirkuma rezultātā izvēlētais būvnieks – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību veica SIA “ACB Projekts”, būvuzraudzību – SIA “CMB”.

Būvdarbi tika īstenoti pēc tam, kad 2017.gada oktobra sākumā tika parakstīta vienošanās starp Auces novada pašvaldību un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ERAF līdzfinansētā projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Auces pilsētā” īstenošanu.

 

 

20.06.2018.

Ar Vācijas tehniku atgriezusies Jelgavā ražota ierīce

Jūnijā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēma jaunu, nesen iegādātu, veltni “Hamm GRW 280i”, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA “AKG Thermotechnik Lettland” ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra.

“Igate” arī jau iepriekš iegādājusies tehniku , ko ražojis Vācijas koncerns “Wirtgen Group” vai tā meitasuzņēmums “Hamm AG”. Šoreiz gan iegādāts īpašs modelis. Gumijas riteņu veltnis “Hamm GRW 280i” grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu, taču īpašs tas ir arī tāpēc, ka tā virsbūve ir nevis ierastajā ražotāja sērijveida standarta tonī, bet gan “Igates” zīmola korporatīvajā krāsā.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrojās, ka uzņēmums “Hamm AG” ir klients SIA “AKG Thermotechnik Lettland”, kas ražo detaļas “Hamm” tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

“AKG Thermotechnik Lettland” vadība otrdien, 19.jūnijā, nolēma demonstrēt jauno veltni saviem darbiniekiem uzņēmuma Līgo svētku ietvaros, tā dodot iespēju redzēt sava darba rezultātus praksē un pārliecināties, ka arī viņu apkārtnē darbojas tehnika ar viņu ražotām detaļām, un pie šāda, pilnīgi jauna, veltņa viņi par piemiņu nofotografējās.

“Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta “Hamm” modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums “Hamm” ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies “Igatei” par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no “Hamm” rūpnīcas Vācijā,” atzina ražotnes direktors, SIA “AKG Thermotechnik Lettland” valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (Dr Gerhard Ritzmann).

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” valdes loceklis Madars Radželis informēja, ka jau daudzus gadus “Igate” savu mašīnparku modernizē regulāri, iegādājoties jaunu tehniku gandrīz katru gadu. Pēdējo piecu gadu laikā mašīnparka atjaunošanā uzņēmums katru gadu investē vidēji ap 640 000 eiro. Tāpat 2016.gadā “Igate” saņēma Gada balvu Bronzas kategorijā “Drošākais uzņēmuma autoparks 2016”. “Igate” tomēr cer uz iespēju ar šādu modernu tehniku iesaistīties arī Loka maģistrāles būvniecības procesā, kuras tuvumā arodas “AKG Thermotechnik Lettland”.

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ir kompānija ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, kas dibināta 1991.gadā un atrodas Jelgavā ar struktūrvienībām Jelgavas novadā. Kopš 2012.gada uzņēmums savā nozarē, pēc apgrozījuma, ir starp desmit apjomīgākajiem Latvijā. 2017.gadā provizoriski uzņēmuma apgrozījums bijis 24,7 miljoni eiro.

 

 

05.06.2018.

FK Jelgava galvenais treneris turpmāk būs Marians Pahars

2018.gada 5.jūnijā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” atbalstītā futbola kluba (FK) “Jelgava” prezidents Māris Peilāns, kurš ir arī uzņēmuma “Igate” valdes priekšsēdētājs, piedaloties kluba direktoram Sergejam Golubevam, parakstīja līgumu ar Latvijas futbola leģendu un agrāko valsts izlases treneri Marianu Paharu, kurš uzņēmies FK “Jelgava” galvenā trenera pienākumus.

Pirms trenera darba Pahars sportista karjeras laikā bijis gan Latvijas izlases, gan Anglijas premjerlīgas kluba “Southempton” uzbrukuma līderis.

“Nemīlu runāt par pagātni un bijušo. Darīju savu darbu, domājams, labi, bet ceru, ka lielākie sasniegumi ir priekšā. Man ir savi akcenti, filozofija un taktika, ceru, ka spēlētāji to pieņems,” laikrakstam “Zemgales Ziņas” bilda M.Pahars.

Foto no līguma parakstīšanas: FK “Jelgava” prezidents Māris Peilāns, galvenais trenris Marians Pahars un kluba direktors Sergejs Golubevs.

 

01.06.2018.

Igate, Marko KEA un IKTK piedalās Latvijas Meža dienās Tērvetē

2018.gada 25.maijā un 26.maijā Tērvetē, netālu no Dabas parka, pirmo reizi notika Latvijas Meža dienas, kurās piedalījās arī SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” tehnika un darbinieki, kas pasākuma rīkotājas, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, uzdevumā īstenoja paraugdemonstrējumus meža ceļu izbūvē, kā arī bērniem un jauniešiem ļāva klātienē apskatīt savu tehniku.
Savukārt interaktīvajos stendos pasākumā piedalījās arī “Igates” partneruzņēmumi kokrūpniecībā – lielizmēra liekti līmētas koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA “IKTK” un palešu ražotājs un eksportētājs SIA “Marko KEA”.
Tikmēr Jelgavā, Pasta salā, Spāru svētki nosvinēti slidotavas jumta konstrukcijām, kurās pielietotas inovatīvās liekti līmētas koksnes tehnoloģijas.
Par to visu 30.maijā LNT kanālā vēstīja raidījums “Attīstības kods”:

 

 

11.05.2018.

“Igatei” – divi ekspertu žūrijas apbalvojumi par 2017.gadā paveiktajiem darbiem

2018.gada 11.maijā Rīgā tika pasniegtas ikgadējās Gada balvas ceļu būvniecībā. Tika apbalvoti būvnieki, kuri paveica labākos tilta būvniecības darbus, ceļa pārbūvi un ceļa seguma atjaunošanu. Tāpat tik pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu nozarē un autobraucēju balva, kuras ieguvējs tika noskaidrots autobraucēju balsojumā.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” Segumu atjaunošanas būvdarbu grupā saņēma 2.vietas Atzinības rakstu par autoceļa Bauska–Aizkraukle (P87) posmu no Vecsaules līdz Ozolainei, bet Autoceļu pārbūves darbu grupā 3.vietas Atzinības rakstu par autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) pārbūvēto posmu no Bārbeles līdz Lietuvas robežai.

Būvobjektu vērtēšana notika trīs kārtās: pirmajā kārtā katrā no nominācijām tika atlasīti būvobjekti, kas atbilda nolikuma prasībām, otrajā notika atlase atbilstoši būvinženieru kvalitātes novērtējuma ziņojumam, bet trešajā kārtā ekspertu komisija būvobjektus novērtēja dabā. Ekspertu komisijas sastāvā strādāja: Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes dekāns, profesors Juris Smirnovs, Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Eduardas Grinaveckas, ceļu un tiltu būvinženieris Juris Anitens, ceļu būvinženieris, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes loceklis Elmārs Daniševskis un VAS Latvijas Valsts ceļi Projektu kvalitātes audita daļas vadītājs Juris Tauriņš.

Vērtēšanu un apbalvošanu organizē VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrija.
LVC Gada balvas ceļu būvniecībā 2vieta P87LVC Gada balvas ceļu būvniecībā 3vieta P89

 

 

10.05.2018.

Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” – lielākais būvniecības darba spēka nodokļu maksātājs Zemgalē

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” – uzņēmums, kas bāzēts Jelgavā ar ražotnēm un struktūrvienībām Jelgavas novadā – saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Atzinības rakstu kā Zemgales plānošanas reģionā lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017.gadā.

IMG_6120pr
2018.gada 10.maijā forumā “Godīga konkurence Latvijas būvniecībā”, ko organizēja biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā apbalvoja lielākos nodokļu maksātājus būvniecības nozarē, un apbalvojumu kā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs Zemgales reģionā saņēma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Līdzīgi tādā pašā kategorijā no Rīgas reģiona apbalvojumu saņēma SIA “Filter”, Kurzemes reģionā – SIA “UPB Nams”, Vidzemes reģionā – SIA “Woltec” un Latgales reģionā – SIA “Ceļi un tilti”.

“Esam gandarīti, ka, nekā nesacenšoties, tomēr esam ietrāpījuši Valsts ieņēmumu dienesta “topa” augšgalā, un tas pierāda, ka “Igate” spēj būt atbilstošā līmenī atbildīga par saviem darbiniekiem un strādniekiem. VID Atzinība priecē kā fakts un liecība par to, kas mēs esam un kādi mēs esam,” secināja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, kurš bija ieradies saņemt apbalvojumu.

Peilāns rezumēja, ka līdztekus tam, ka “Igatei” ir vairākas sociālās atbildības programmas, kurās uzņēmums atbalsta lietderīgas un rezultatīvas iniciatīvas gan sportā, sākot ar atbalstu futbola klubam “Jelgava”, gan izglītībā un zinātnē, ieskaitot neseno atbalstu latviešu ģeologu sekmīgi vektajai Antarktīdas ekspedīcijai, šāda atzinība ir bezkaislīgs fakts un neapstrīdama liecība tam, ka “Igate” arī ārpus sociālās atbildības programmām savā tiešajā biznesā sniedz pienesumu savai valstij, reģionam un mājvietas pilsētai.

VID ir novērtējis ikdienas tiešās darbības rezultātus, kas apliecina, ka uzņēmumam ar tā kolektīvu nav jācenšas kaut kā īpaši uzkalpoties vai kādam izpatikt, kā tas agrāk notika totalitārā valsts iekārtā, arī tad, kad sava biznesa un savu darbinieku labā uzņēmums interesējas arī par to, cik lietderīgi vēlāk šis ieguldījums tiek izlietots pārvaldes budžetos, pauda uzņēmuma vadītājs.

Kā liecina VID apkopotā informācija, būvniecības nozares uzņēmumi kopumā pērn nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 189,25 miljonus eiro, no tiem sociālās apdrošināšanas iemaksas būvnieki veikuši 152,29 miljonu eiro apmērā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) iemaksāts 87,2 miljonu eiro apmērā, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) – 10,9 miljonu eiro apmērā, mikrouzņēmumu nodoklis – 9,29 miljonu eiro apmērā, bet pārējie nodokļi un maksājumi veikti 5,79 miljonu eiro apmērā.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī IIN iemaksas būvniecības nozarē augušas par 10,8%, liecina VID apkopotā informācija.

VID_Atzinibas_raksts_2018_www

 

 

03.05.2018.

Daugavpils Būvniecības tehnikuma audzēkņi “Igates” ražotnēs Vilces pagastā

2018.gada 2.maijā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” ražotnes Jelgavas novada Vilces pagastā apmeklēja Daugavpils Būvniecības tehnikuma audzēkņi, kas bija devušies mācību ekskursijā. Jaunieši iepazinās ar bruģa ražotni Vilces pagasta “Dimantos”, kā arī ar minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnēm “Igates ABR” Vilces pagastā.
Daugavpils Būvniecības tehnikuma Ceļu būves nodaļas vadītājas Ingas Pujates audzēkņu un pedagogu  grupu ar ražotnēm iepazīstināja “Igates” būvniecības tehnologs Ulvis Rudzišs.

IMG_4829 IMG_4846

 

 

25.04.2018.

“Igates” atbalsts latviešu ekspedīcijai uz Antarktiku ir dāvana Latvijas simtgadei

“No mūsu puses šī ekspedīcija ir mūsu dāvana Latvijas simtgadei,” preses konferencē par latviešu pirmo polāro ekspedīciju uz Antarktiku pauda SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” tehniskais direktors Gusts Kaļiņins, savukārt ekspedīcijas dalībnieki pauda apņēmību turpināt līdzīgas ekspedīcijas un vajadzību Latvijai izveidot sezonālu pētniecības bāzi Antarktīdā.

Preses konferencē par latviešu pirmo polāro ekspedīciju uz Antarktiku, kas notika trešdien, 25.aprīlī, Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu centrā, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pasniedzēji un pētnieki – Kristaps Lamsters, Māris Krievāns un Jānis Karušs klātesošos iepazīstināja ar ekspedīcijas gaitu, panākumiem, izaicinājumiem un grūtībām.

Zinātnieki rezumēja, ka savākto datu un paraugu apjoms ir liels, un pie tā apstrādes ķersies 12 zinātnieku komanda no dažādām jomām. Piemēram, atvestos paraugus pētīs arī biologi, nevis tikai ģeologi, un pastāvot iespēja, ka pat varētu tikt atklāta kāda jauna organisma suga. Ekspedīcijas gaitā zinātnieki konstatējuši, ka, pretēji priekšstatiem, Antarktikā joprojām vēl ir ļoti daudz neizpētītā. Tāpat arī viņu apkopotie dati došot iespēju izveidot precīzāku karti reģionam, kurā viņi darbojās. Daudzi apstrādātie un analizētie dati jau būs starptautisks ieguldījums, kas noderēs ne tikai Latvijas, bet arī daudzu citu valstu zinātniekiem.

Zinātniskās publikācijas par ekspedīciju varot gaidīt ne ātrāk kā pēc gada, bet vēl šogad par Antarktikas ekspedīciju tikšot izveidota filma.

Pētnieki rezumēja, ka plānoto esot pārpildījuši ar uzviju, tāpat guvuši pieredzi nākotnei, kā vēl labāk sagatavoties, un viņi pauda, ka Latvijai vajadzētu pievienoties starptautiskajam Antarktikas Līgumam un sākt domāt par savas sezonālas bāzes izveidi, kas esot gluži reāla iespēja.

“Pirms Antarktikas ekspedīcijas atbalsta mēs atsaucāmies atbalstīt arī Grenlandes ekspedīciju, jo mums “Igatē” patīk jauni, ambiciozi un nestandarta projekti,” skaidroja SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” vadības pārstāvis, piebilstot, ka arī preses konferences gaitā viņš aizvien vairāk aptver to, ka šī ir nopietna lieta, un latvieši būs pasaulē pirmie vairākās pētniecības niansēs. “Igate” jūt lepnumu par pētnieku sasniegto, un būtībā tas ir pamatots iemesls lepoties arī Latvijai.

“Mums ir gandarījums par to, ka esam kopā ar viņiem, un esam daļa no šā zinātniskā piedzīvojuma. No mūsu puses tā ir dāvana zinātnei, dāvana pētniecībai un galu galā šī ekspedīcija ir mūsu dāvana Latvijas simtgadei!” pauda “Igates” tehniskais direktors Gusts Kaļiņins.

Kristaps Lamsters klātesošos informēja, ka ekspedīcijas lielākie finansiālie atbalstītāji ir Latvijas Universitātes fonds (ar SIA “Mikrotīkls” ziedojuma finansējumu) un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, tāpat viņš pateicās atbalstītājiem, kas sekmējuši ekspedīciju ar savu darbu, produktiem un citādi – SIA “Spectre Latvia”, veikalam “Ceļotājs”, radošo risinājumu aģentūrai SIA “Tribe” un SIA “Master Foto”.

Janis ar georadaru mazs

 

 

19.04.2018.

Latvijā no ekspedīcijas uz Antarktiku atgriezusies latviešu ģeologu komanda

Trešdien, 2018.gada 18.aprīlī, ar reisu no Santjago Čīlē pēc veiksmīgi aizvadītas ekspedīcijas Antarktikā, Latvijā atgriezās SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” atbalstītā latviešu ģeologu komanda, kura pirms tam ceļu mērojusi ar amerikāņu ledlauzi “Laurence Gold” no Vernadska stacijas Antarktīdā līdz Puntaarenasai Čīlē, un tad ar lidmašīnu līdz Santjago.

komanda_Antarktida mazsLatvijas Universitātes pētnieki Kristaps Lamsters, Māris Krievāns un Jānis Karušs pēc garā ceļa mājup jūtas noguruši, bet toties gandarīti par paveikto.

Komanda Antarktikas ekspedīcijā pavadīja vairāk nekā divus mēnešus, ievācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu. Kopumā tika paveikts vairāk nekā iecerēts un iegūta vērtīga pētījumu pieredze Antarktikā.

Ievākto datu un paraugu analīzes prasīs vismaz gadu. Antarktikā atgriezties pētnieki plāno pēc diviem gadiem.

Latvijas Universitātes zinātnieki uzsver, ka, lai turpinātu ilglaicīgus pētījumus Antarktikā, Latvijai būtu jāpievienojas Antarktikas Līgumam un jāizstrādā Antarktikas pētījumu programma.

Ekspedīciju atbalsta Latvijas Universitātes fonds (SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējums), SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un citi.
Projkets līdzfinansēts programmā “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai”
Projekta numurs: 1.1.1.2/16/I/001
Pētniecības pieteikuma numurs: 1.1.1.2/I/16/118

 

 

29.03.2018.

“Igate būve” izbūvētā Krimūnu estrāde saņem vēl vienu balvu – par 3.vietu skatē “Gada labākā būve Latvijā 2017”

Trešdien, 28.martā, prestižajā skatē “Gada labākā būve Latvijā 2017”, kurā šogad saņemts 81 pieteikums, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” partneruzņēmuma – SIA “Igate būve” – izbūvētā Krimūnu estrāde Dobeles novada Krimūnu pagastā saņēmusi 3.vietas balvu nominācijā “Ainava”, kurā sacentās vides objekti.

Balva tika pasniegta objekta pasūtītājam – Dobeles novada domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam un būvniekam – SIA “Igate būve” būvdarbu un projektu vadītājam Jānim Kuļikovskim.

Šogad skatē tika pieteikta 81 būve astoņās nominācijās – “Publiskā jaunbūve”, “Dzīvojamā jaunbūve”, “Pārbūve”, “Atjaunošana”, “Restaurācija”, “Inženierbūve”, “Ainava” un “Būve ārzemēs”. Otrajai kārtai žūrija izvirzīja 78 būves, bet trešajai kārtai – finālam – 43 būves. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās astoņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā un tikās ar būvniekiem.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrijas sastāvā ir 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām.

Skati “Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares sabiedriskajām organizācijām. Skate notiek jau divdesmito reizi un ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem.

Iepriekš jau ziņots (skat. zemāk), ka savukārt 7.martā konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017”, kurā saņemti 114 pieteikumi, SIA “Igate būve” izbūvētā Krimūnu estrāde Dobeles novada Krimūnu pagastā saņēmusi 2.vietas balvu nominācijā “Koka būve”.

IMG_4759Gada Buve Krimunu estrade IMG_4764 IMG_4768

 

 

10.03.2018.

“Igates panteras” startē “Sieviešu dienas rallijā 2018”!

IMG_4721SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kolektīva dāmu komanda “Igates panteras” 2018.gada 10.martā Rīgā, Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, startēja “Sieviešu dienas rallijā 2018”, kura organizatori plānoja sasniegt pasaules rekordu dalībnieču skaita ziņā.

Arī šogad “Igates panteru” komandā startēja projektu vadītājas Dace Loca un Asja Doļegnovska, lietvede Inese Reinicāne un juriste Rita Buša. Šis rallijs pulcē simtiem piedzīvojumu kārākās, radošākās un drosmīgākās sievietes, kuras sīvā, bet sievišķīgā un elegantā veidā sacentās auto orientēšanās sacensībās. “Igates” meitenes tajā piedalās ceturto gadu.

IMG_8722

 

 

08.03.2018.

Krimūnu estrādei – 2.vieta konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017”

Konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017”, kurā šogad saņemti 114 pieteikumi, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” partneres – SIA “Igate būve” – izbūvētā Krimūnu estrāde Dobeles novada Krimūnu pagastā saņēmusi 2.vietas balvu nominācijā “Koka būve”.

IMG_4701Apbalvošanas ceremonija notika trešdien, 7.martā, Rīgā, “VEF Kultūras pilī”. Balva tika pasniegta objekta pasūtītājam – Dobeles novada domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam un būvniekam – SIA “Igate būve” būvdarbu un projektu vadītājam Jānim Kuļikovskim.

Nominācijā “Koka būve” 1.vietas balvu saņēma objekts “Peldmājas” uz peldošas piestātnes Sakas upē Pāvilostā, bet 3.vietas balvu – uz klints uzbūvēta koka privātmāja Stokholmā Zviedrijā, ko būvēja latviešu uzņēmums “Pavasaris Housing Construction”.

“Pirmais emocionālais prieks mums bija jau tad, kad, atklājot Krimūnu estrādi, saņēmām labas atsauksmes no pasūtītāja – Dobeles novada pašvaldības. Gandarījumu neslēpa gan pašvaldības vadība, gan kultūras darbinieki, kuri kopā ar radošajiem kolektīviem līdztekus emocionāli siltajam un “dzīvajam” kokam bija konstatējuši kādu papildu pievienoto vērtību – sasniegtu lielisku estrādes akustiku. Acīmredzams gandarījums par šādu īpašu vides objektu bija arī vietējiem Krimūnu pagasta iedzīvotājiem. Pateicamies gan projektētājiem, gan konstrukciju izstrādātājiem, gan mūsu komandai – par ieguldīto darbu, gan pasūtītājam – par doto iespēju īstenot šādu ieceri,” pauda SIA “Igate būve” būvdarbu un projektu vadītājs Jānis Kuļikovskis.

“Pēc tam, kad šo jauno koka konstrukciju risinājumu novērtējuši ne tikai vietējie iedzīvotāji un pasūtītājs, bet arī profesionāļi plašākā mērogā, izjūtam lepnumu par padarīto, pēc kā tik ļoti tiecāmies. Manuprāt, šāds padarīts darbs līdzās Tērvetes dabas parka gājēju tiltam varēs būt laba reklāma lielizmēra liekti līmētu koka konstrukciju izmantošanai būvniecībā, uzskatāmi demonstrējot, ko iespējams uzbūvēt no koka,” pauda SIA “Igate būve” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš aicina visus interesentus iepazīties ar jau īstenotajiem projektiem un gadījumā, ja uzrunā šādas tehnoloģijas, interesēties vai nu “Igate būve”, kas specializējas inovatīvo koka konstrukciju montāžā, vai SIA “IKTK” vai arī pie sadarbības partneriem – projektētājiem “Rodentia”. “Sadarbojoties visiem nosauktajiem uzņēmumiem  un zinātniekiem no LLU, RTU un koksnes izpētes institūtiem, patlaban Latvijā ir iespējams realizēt ļoti drosmīgus un izaicinošus projektus,” pārliecināts Peilāns.

Uzņēmuma vadītājs paredz pieprasījuma augšanu šādam inovatīvam produktam. “Inovatīvo koka konstrukciju nišas paplašināšanā kopējā būvniecības tirgū ļoti daudz ir atkarīgs no pasūtītājiem – ja viņi projektētājiem savu objektu realizācijai pieprasīs koka konstrukcijas, tad  arhitekti ar to rēķināsies. Es domāju, ka kopā ar zinātniekiem un uzņēmējiem ir radīta laba bāze, lai koka konstrukcijas ieņemtu arvien nozīmīgāku vietu Latvijā un neatpaliktu no Igaunijas, kas savā ziņā ir mums kā paraugs uz ko tiekties,” secināja Peilāns.

Dobeles novada Krimūnu pagasta jaunā estrāde tika atklāta 2017.gada 28.jūlijā, un, kā ziņots, to izbūvēja, pielietojot jaunu un inovatīvu tehnoloģiju – liekti līmēta koka konstrukciju elementus, kuru izstrādē piedalījies lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA “IKTK”, būvkonstrukciju projektēšanu veica SIA “Rodentia”, bet dizainu projektēja SIA “RBD”. Brīvdabas estrādes izbūves pasūtītājs ir Dobeles novada pašvaldība, un faktiskais izbūves veicējs bija SIA “Igate Būve”, kas ar lētāko līgumcenu uzvarēja iepirkumā “Brīvdabas estrādes izbūve Krimūnu pagastā, Dobeles novadā”.

Rūpniecisko pētījuma centrs SIA “IKTK”, kura nosaukums atšifrējams kā “Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās”, savu darbību sāka 2015.gadā. 2011.gadā dibinātās SIA “IKTK” īpašnieki ir SIA “Marko KEA” (76%), Rīgas Tehniskā universitāte (20%) un SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (4%).

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins iepriekš komentējis, ka objekts ir interesants gan ar savu retro jeb “vintage” arhitektonisko risinājumu, gan ar to kā no līmētās koksnes konstrukcijām to var ātri izveidot. Konstrukcijā praktiski nav divu vienādu liekto elementu, tas bija liels izaicinājums izgatavotājiem un montētājiem, bet šeit vēlreiz varēja pārliecināties, ka līmēta koksne ir īstais materiāls sarežģītu konstrukciju radīšanai. Praktiski jebkuru salāgojumu var veikt arī pašā montāžas procesā.

IMG_4693pasakumi-03-buvniecibasgadabalva-2640

 

14.02.2018.

Ēnotāji “Igatē” izvēlējušies dažādas profesijas, ierodoties arī no Ērgļiem

2018.gada 14.februārī skolēnu Ēnu dienas pasākumā SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” desmit jauniešu bija izvēlējušies ēnot septiņus dažādus amatus.

Visvairāk ēnotāju bija vietējie no Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Jelgavas tehnikuma, taču bija jaunieši, kas, interesēdamies tieši par ceļu būvniecību, bija atbraukuši no Rīgas (Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas un Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas audzēkņi), bet viens ēnotājs bija mērojis visai tālu ceļu – no Ērgļiem (mācās Ērgļu vidusskolā).

Jaunieši ēnoja uzņēmuma valdes locekli, personāla un biroja vadītāju, ar būvniecības kvalitātes kontroli saistītas sertificētas laboratorijas vadītāju, divas projektu un būvdarbu vadītājas, kas praksē organizē ceļu, ielu un citas infrastruktūras būvniecību, sabiedrisko attiecību vadītāju, kā arī partneruzņēmuma SIA “Igate būve” projektu vadītāja asistentu.

Kaut arī Ēnu diena notiek ziemas periodā, kad būvdarbiem uz ceļiem un ielām ir tehnoloģiskais pārtraukums, jaunieši ar interesi iepazinās ar procesu, kā ceļa izbūve no projekta un tā rasējumiem nonāk līdz pabeigtam ceļam dabā, ar “Igates” ražotnēm un tehniku, kā arī ar uzņēmuma darba organizāciju.

Bet valdes locekli Madaru Radželi ēnojošais jaunietis piedalījās jaunu līgumu parakstīšanā Dobeles novada pašvaldībā, iepazīstot vadības darbu arī detaļās.

Uzņēmuma darbinieki bija patīkami pārsteigti par jauniešu zinātkāri un interesi par dažādām profesijām un amatiem ceļu būvniecības uzņēmumā.

IMG_4566 IMG_4593

 

 

07.02.2018.

Latviešu ģeologi mēros ap 15 430 kilometru līdz Antarktīdai iepriekš nezinot atgriešanās laiku

Ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” atbalstu jau šīs nedēļas nogalē trīs Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pasniedzēji un pētnieki dosies aptuveni 15 430 kilometru tālajā ceļā līdz Antarktīdai, sākot Latvijas pirmo polāro ekspedīciju ledus kontinentā, turklāt iepriekš vēl nezinot atgriešanās laiku.

DSC_1648_webEkspedīciju īstenos trīs pētnieki – Dr.ģeol. Jānis Karušs , Dr.ģeol. Kristaps Lamsters un Dr.ģeol. Māris Krievāns – un ceļā viņi dosies sestdien, 10.februārī. Viņi darbosies Ukrainai piederošajā Vernadska polārstacijā, kura atrodas uz Galindesa salas. Kā informēja K.Lamsters, iepriekš vēl nav zināms viņu atgriešanās laiks, jo tas ir atkarīgs no bāzē esošajiem ukraiņu kolēģiem, bet paredzams, ka pētnieki Antarktīdā uzturēsies aptuveni mēnesi, bet maksimālais aizkavēšanās laiks varētu būt divi mēneši.

Patlaban mūsu planētas Dienvidu puslodē ir vasara, tāpēc šis ir piemērots laiks pētījumiem Antarktīdā, jo sals ir mērenāks. Kopumā līdz pētījumu vietai mūsu ģeologi mēros aptuveni 15 430 kilometru tālu ceļu, veicot pārlidojumus no Rīgas uz Frankfurti, tad – Buenosairesu, tad – Ušvaju vēl Argentīnā, no kurienes ar kuģi dosies uz Vernadska staciju Antarktīdā. Lidojumu kopējais laiks lēšams ap 20 stundām, bet brauciens ar kuģi – no trim līdz piecām dienām.

Ģeologu ekspedīcijas uzdevums ir veikt Antarktīdas pussalas un apkārtējo salu ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, izveidot 3D modeļus turpmākiem pētījumiem. Tāpat pētīs iežu un nogulumu veidošanās apstākļus, iespēju robežās pievēršot uzmanību arī ledāju kušanas procesiem.

Turklāt ģeologi Antarktīdā ievāks paraugus ne tikai saviem pētījumiem, bet arī citiem pētniekiem gan Latvijā, gan ārpus tās, starp kuriem ir LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, Ādama Mickeviča Universitāte Poznaņā, Polijā, LU Ķīmiskās fizikas institūts, Latvijas Augsnes zinātnes biedrība un LU Bioloģijas institūts.

Kaut arī šī būs pirmā latviešu glaciālģeoloģiskā ekspedīcija uz Antarktīdu, un kopumā vēsturisks notikums, atsevišķi LU ģeologi nebūs pirmie latviešu pētnieki šajā kontinentā. Vēsturē latvieši atstājuši nozīmīgas pēdas Antarktikas pētniecībā, un, piemēram, latviešu zinātnieks Leonīds Slaucītājs, kuram nākamgad apritētu 120 gadu, bijis Argentīnas ekspedīciju pamatlicējs, skaidroja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Vitālijs Zelčs.

Šo pētnieku komanda kopā jau īstenojusi trīs polārās ekspedīcijas, veicot ledāju pētījumus Islandē un Grenlandē, un iepriekš “Igate” atbalstīja arī Grenlandes ekspedīciju.

“Nekas nemainās kopš Grenlandes ekspedīcijas atbalsta, un ģeologi joprojām ir “mūsējie”, ņemot vērā to, ka uzņēmuma “Igate” darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, tāpēc “Igate” ar lepnumu atbalsta savējos. LU pētnieku ekspedīcija uz Antarktīdu ir arī Latvijas simtgades cienīgs vēsturisks notikums, un Latvijas zinātnei būs lepnums par padarīto,” uzskata “Igates” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš pauda, ka līdztekus zinātniskās nozares radniecībai un veselīgam patriotismam “Igates” motivāciju atbalstīt Antarktīdas ekspedīciju iespaidojusi arī uzņēmuma “zaļā domāšana”, kas saistīta ne tikai ar vidi un ekoloģiju saudzējošu moderno tehnoloģiju ieviešanu uzņēmuma darbībā, bet arī ar pārnozaru sadarbību, tostarp dibinot jaunus uzņēmumus, lai veicinātu kokapstrādes jaunākās tehnoloģijas Latvijas būvniecībā – gan industriālajā, gan ēku būvniecībā, jo koks ir šīs zemes bagātība un atjaunojamais resurss. Viena no šādām inovatīvām tehnoloģijām ir lielizmēra liekti līmētas koka konstrukcijas, kam pielietojums iespējams gan tiltu un industriālo objektu būvē, gan ēku un vides objektu būvē. Un tāda veida tilti Latvijā jau top, sākot ar gājēju tiltu Tērvetē un arī “Igate” dažos projektos jau izbūvējusi objektus ar mazākiem šāda veida tiltiem.

“Igate” vēl pētniekiem izturību un veiksmi! Gaidīsim mājās!

Foto: Gatis Gierts
DSC_1536

 

 

01.02.2018.

Ar “Igates” atbalstu februārī Latvijas ģeologi dosies ekspedīcijā uz Antarktīdu

Šā gada 11.februārī Latvijas ģeologi dosies pirmajā ekspedīcijā uz Antarktīdu, lai veiktu ledāju pētījumus un turpinātu attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā. Līdzīgi Grenlandes ekspedīcijai arī ekspedīciju uz Antarktīdu atbalsta SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.

Antarktīda ir piektais lielākais kontinents, un tas veidots no ledus. Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820.gadu. Līdz pat mūsdienām lielākā daļa no kontinenta nav izpētīta. Uz Antarktīdu joprojām dodas tikai zinātnieki un drosmīgi piedzīvojumu meklētāji. Parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās. 98% no Antarktīdas teritorijas klāj ledus sega, kuras maksimālais biezums ir līdz pat 4,7 kilometriem.

Ko tas dod Latvijai? Komandas uzdevums ekspedīcijas laikā ir veikt Antarktīdas pussalas un apkārtējo salu ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, kā arī izveidot 3D modeļus turpmākiem pētījumiem. Zinātnieki pētīs uz ledājiem mītošos mikroorganismus un augšņu veidošanās procesus, kā arī iežu un nogulumu veidošanās apstākļus. Varam lepoties, ka Latvija tiek iesaistīta starptautiski nozīmīga un neizzināta reģiona pētījumos. Mūsu zinātnieku pētījumi dos ieguldījumu Latvijas un citu valstu zinātnieku izpratnē par mūsdienu procesiem un ledāju dinamiku Antarktīdas pussalas apkārtnē. Zinātniskie pētījumi Antarktīdā veicinās arī sabiedrības izpratni par globālo klimata mainību un ledāju kušanas ietekmi.

Ekspedīciju atbalsta Latvijas Universitātes fonds (SIA “Mikrotīkls” ziedojuma finansējums), SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un citi. Pētījums līdzfinansēts no ERAF projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/118.

DSC_5698

 

29.01.2018.

TV sižets par FK “Jelgava” jauno stadionu un “Igate būve” īstenoto jumta izbūvi slidotavai Pasta salā Jelgavā

 

 

19.01.2018.

“Igate” saņēmusi Aizsardzības ministrijas balvu par atbalstu Zemessardzei

2018.gada 18.janvārī aizsardzības ministrs un aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem -, lai pateiktos par viņu atbalstu Zemessardzei. Apbalvojumu nominācijā “Uzņēmums – “Celmlauzis”” saņēma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.

Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, Zemessardzes bataljonu komandieri un Latvijas darba devēji, kas atbalstījuši Zemessardzei.

“Vislielākais paldies visiem tiem uzņēmējiem un pašvaldībām, kas atbalsta Zemessardzi un zemessargus. Tas ir tiešs ieguldījums mūsu valsts drošībā un Nacionālajos bruņotajos spēkos. Mēs to novērtējam un esam patiesi gandarīti, ka Zemessardzi atbalstošo uzņēmēju skaits ik gadu palielinās,” uzsvēra R.Bergmanis.

Sīkāk par ceremoniju lasiet Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

 

 

18.01.2018.

Virves vilkšanas klubs “Ozoli” atklājis 2018.gada sezonu ar Latvijas čempionāta 1.kārtu, Jelgavas čempionātu un jaunu aprīkojumu

2018.gada 13.janvārī Jelgas Sporta Hallē notika Latvijas čempionāta 1.kārta  un Jelgavas balvas izcīņas sacensības virves vilkšanā telpās, kuras pirmo reiz LVVF vēsturē, pateicoties “Igates” atbalstītajam virves vilkšanas klubam “Ozoli”, notika uz officiālā celiņa virves vilkšanai telpās.

Klubs “Ozoli” 1.vietu ieguvis gan Jelgavas čempionāta svara klasē 320 kg (4+4) vīriešiem, gan Latvijas čempionāta telpās  270 kg svara klasē (4+4) sievietēm, bet 2.vietu – gan Latvijas čempionāta telpās 680 kg svara klasē vīriešiem, gan Latvijas čempionāta telpās 600 kg MIX svara klasē.

Sacensības organizēja virves vilkšanas klubs “Ozoli” sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības Sporta servisa centru. “Ozolus” atbalsta SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.

Bet pagājušā gada nogalē virves vilkšanas klubs “Ozoli” ir īstenojuši projektu “Sportojam kopā – veseli un laimīgi”, kura gaitā “Ozoli” ir iegādājušies virves vilkšanai un treniņu procesu nodrošināšanai nepieciešamo aprīkojumu – iekštelpu virves vilkšanas paklāju, stieni ar svaru diskiem, virves, kā arī atbilstošus apavus virves vilkšanai telpās un ārā. Projekta mērķis bija veicināt Ozolnieku un Jelgavas novada iedzīvotāju iesaistīšanos sporta aktivitāšu dažādošanā.

Vislielākais ieguvums esot atbilstošs virves vilkšanas iekštelpu paklājs, ko ražo firma “Dunlop”, kuras ražotne atrodas Nīderlandē, un kas ir vienīgais iekštelpu seguma ražotājs pasaulē, ko ir apstiprinājusi Starptautiskā virves vilkšanas federācija, (TWIF). Tas būs neatsverams palīgs, lai sagatavotos dalībai Pasaules čempionātā iekštelpās, kas norisināsies 2018.gada martā, Ķīnā.

Sīkāk par klubu “Ozoli” un jaunās sezonas sākumu – video sižetā zemāk…

 

 

08.01.2018.

“Igates” būvētajā futbola kluba “Jelgava” stadionā sākušies treniņi

Pašā 2018.gada sākumā, 3.janvārī, futbola kluba “Jelgava” treniņbāzē (treniņstadionā) Jelgavā, Kārklu ielā 6 notika pirmais treniņš, tādējādi treniņbāzes būvniecības 1.posms ir beidzies, un kopš 8.janvāra aktīvu treniņprocesu tur sākuši gan lieli, gan mazi futbolisti.

Patlaban mākslīgā seguma laukumā ir ieklāts pagaidu segums šai ziemas sezonai, bet pavasarī Latvijas Futbola federācija ar Eiropas Futbola asociāciju savienības atbalstu to nomainīs pret pastāvīgu mākslīgo segumu. Būvdarbus stadionā veic kluba ilggadējā atbalstītāja un lielākā sponsore – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kura arī treniņbāzes būvniecību daļēji sponsorē līdzās citiem atbalstītājiem.

Vairāk par izmēģinājumtreniņu zemāk skatāms jaunatnes akadēmijas direktora Edgara Kļenauska videokomentārs, kurā viņš dalās iespaidos par Jelgavas futbola jauno māju…

Kā iepriekš ziņots, ar “Igates” dalību 2017.gada septembra sākumā sākās FK “Jelgava” stadiona būvniecība Jelgavā, Kārklu ielā 6 – teritorijā starp veikalu “Elvi” Rūpniecības ielā un slimnīcu “Ģintermuiža”. Patlaban rit divu futbola laukumu izbūve, no kuriem viens būs 110×72 metrus plašs mākslīgā seguma futbola laukums, kura ieklāšanu atbalsta Latvijas Futbola federācija un Eiropas Futbola asociāciju savienība. Šo projektu plānots īstenot līdz 2018.gada pavasarim.

Līdztekus “Igatei” finansējumu stadiona būvei jau atvēlējusi Saeima, pateicoties “Vienotības” frakcijas atbalstītajam un iesniegtajam priekšlikumam valsts 2017.gada budžetam, kurš guva atbalstu Saeimas balsojumā, nosakot mērķdotāciju futbola klubam “Jelgava”, bet diemžēl ar to nepietiek visam projektam.

Ar FK “Jelgava” vadības iniciatīvu ir nodibināta biedrība “Mana Jelgava”, kuras vienīgais mērķis pagaidām ir piesaistīt nepieciešamos resursus – gan finanšu, gan citus –, lai veiksmīgi nodrošinātu šī apjomīgā projekta īstenošanu. Lai sniegtu atbalstu stadiona būvniecībā, tiek uzrunāti Jelgavas un tuvākās apkārtnes uzņēmēji, kā arī sākta ziedojumu vākšana no fiziskām personām, futbola un pilsētas patriotiem, un par FK “Jelgava” treniņu bāzes celtniecības projekta atbalstītāju var kļūt ikviens.

Katrs ziedotājs saņems īpašu sertifikātu, kā arī viņa vārds uz mūžīgiem laikiem tiks iegravēts stadiona slavas sienā. Būs arī iespēja piedalīties īpašos atbalstītāju pasākumos un saņemt piemiņas balvas no FK “Jelgava”.
Informācija ziedotājiem: Biedrība “Mana Jelgava”, reģistrācijas numurs 40008101490, AS “Swedbank” konts: LV51HABA0551013295568. Maksājumā lūgums norādīt savu tālruņa numuru vai e-pastu, lai būtu iespējams sazināties.

Vairāk informācijas: www.manajelgava.lv vai zvanot 29234040

26165206_1702548523141523_7460087904397596022_n